Vakar lasīju ārzemju  žurnālā, ka tas ir normāli, ja kādreiz nevaram aizmigt, kad "doma dzen domu,  un tas ir normāli, ja dažreiz pa naktīm murgojam. Bet jābūt uzmanīgiem un jāvēršas pie speciālista, kad tas kļūst par ierastu lietu vai aizkaitina un satrauc mūs.

Ja no rīta pieceļamies un uz saviem nakts murgiem atskatāmies ar smaidu viss esot kārtībā, bet ja pamostamies ar slapju muguru un bailēs trīcot, vai satraukti, tad mūsu smadzeņu darbībā ir kādas neraksturīgas aktivitātes. Kas ir jālabo vai jātiecas atgūt atpakaļ līdzsvars un harmonija.

Un tas pats ir ar vakariem, kad iekāpjam gultā un domājam tūlīt aizmigt, bet ne kā! Atnācis ir tas, ko es saucu par "Doma dzen Domu". Un tāds domu karuselis, ka vai galva pušu plīsīs. Un dažreiz palīdz aitu vai savu izelpu skaitīšana, ieklausīšanās apkārtējās skaņās vai savā ķermenī, bet ne vienmēr. Tad jāceļas augšā un visas idejas jāsaraksta. Tas ir normāli, īpaši ja bijusi aktīva diena vai priekšā stāv kādi svarīgi notikumi. Bet ilgstoši vai regulāri - tas gan nav labi, jāmeklē speciālists, jo tas brīdina par kādām novirzēm mūsu smadzeņu darbības stabilitātē.

Abos gadījumos palīdz RigaBrain seansi, vienam ātrāk vienam vēlāk, bet te ir saistība ar smadzeņu viļņu harmonisku darbību.

Kāda ir jūsu pieredze? Ko darāt, kad uznāk "Doma dzen domu"? Vai izbaudāt to, vai arī tas jums ir traucējoši?